Zīmola teorētiskie aspekti

Jauna zīmola izveidē, nepieciešams ņemt vērā jau iepriekšējā nodaļā atrunāto, jāņem vērā patērētāju intereses, skaidri jānosaka potenciālais mērķa tirgus un citi aspekti. Jauna zīmola veidošanas stratēģiju produktu kategorijas ietvaros var īstenot gan kādam noteiktam, gan dažādiem produktiem, veidojot “zīmola portfeli”. Šai stratēģijai ir sekojošas priekšrocības:
1) Tā dod iespēju aptvert vairākus un dažādus tirgus segmentus,
2) mazumtirgotājus tā lielā mērā padara atkarīgus no ražotājiem,
3) tā sniedz iespēju piesaistīt patērētājus, kam svarīga patēriņa dažādība. (Praude 2011, 469.lpp)
Esošā zīmola izmantošanas paplašināšanas stratēģijā var tikt pielietoti vairāki veidi; Multibrands, līnijas un tiek izmantota tas pats zīmols, kas jau ir veiksmīgi sevi ir pierādījis vienā tirgus daļā, vai kanāla, lai uzsāktu darbību citos tirgos vai kanālos. Zīmola virzīšanas tirgū stratēģijai var identificēt divus veidus: Horizontālā zīmolvedība un vertikālā zīmolvedība. Horizontālā zīmolvedība ir vairāk vērsta uz sadales kanālu diferenciāciju nekā uz patērētāju diferenciāciju. Piedāvājot dažādiem mazumtirgotājiem, izplatītajiem vai tiešsaistes kanāliem konkrētus zīmolus, ražotājs plāno palielināt distribūciju un tirgus daļu. Horizontālā zīmolvedība nereti ir salīdzinoši lēta, jo zīmoliem ir tikai nelielas izmaiņas. Vertikālā zīmolvedība koncentrējas uz dažādām patērētāju grupām ar dažādām diferencētam zīmolvedības pieejām un šajā gadījumā distribūcijas kanāli var gan būt, gan nebūt vieni un tie paši. Tiek uzskatīts, ka vertikālā zīmolvedība ir spēcīgāka nekā horizontālā, bet lielākās grūtības sastāda izmaksas atšķirīgu zīmolu izveidošanai. Lai arī vertikālā zīmolvedība sniedz uzņēmumam iespēju gūt lielākus ieņēmumus, tā arī sniedz mazāk iespējas nekā horizontālā, piemēram, ietaupījumu uz marketingu, distribūcijas un apkalpošanas izmaksām. (Doyle, Stern 2006, 180-181)
…