Tiesības uz īpašumu ir vienas no vissvarīgākajām pamattiesībām, kas ir aizsargātas ar LR Satversmi, konkrētāk LR Satversmes 105. pantu, kur nodefinēts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Ar to nodrošinot ikvienas personas brīvību mantiski tiesiskajā jomā un iespēju patstāvīgi iegūt un lietot mantiskus labumus, kā arī ar tiem rīkoties.1
Civillikuma 927. pants nosaka, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašums ir subjektīva lietu tiesība jeb konkrētai personai piederoša tieša un ekskluzīva tiesiska vara pār lietu, kā arī vispilnīgākā un visaptverošākā tiesība uz ķermenisku lietu.2
No Civillikuma 1038. panta izriet, ka vara pār lietu nozīmē to, ka īpašnieks šo lietu var faktiski gan valdīt, gan lietot, gan iegūt no tās visus labumus. Īpašuma tiesība var pastāvēt neierobežoti ilgi un apraksta tikai vienu attiecību pusi – ar tiesībām apveltīto personu, kaut gan īpašuma tiesību normas galvenokārt adresētas tieši pretējai pusei, kam aizliegts traucēt īpašuma tiesības.3 Tas izriet arī no Civillikuma 1039. un 1040. panta, kur īpašnieks var aizliegt jebkurai trešajai personai ietekmēt viņa lietu, un ja tā var tikt apdraudēta, tad īpašniekam ir tiesība pat iznīcināt svešu lietu, lai novērstu draudošo zaudējumu.
Lieta var atrasties ne tikai vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, bet vienlaikus arī vairāku personu īpašumā. Tādēļ ir izšķirami vairāki īpašuma veidi, t.i. individuālais īpašums, kopīpašums un fiduciārais īpašums.4 Individuālā īpašuma gadījumā lieta pieder vienai personai, kas ir īpašnieks, un kuram ir pilnīgas varas tiesības pār lietu. Savukārt, kopīpašums ir vairāku personu īpašums uz vienu un to pašu lietu, kā rezultātā katram kopīpašniekam ir kvalitatīvi līdzīgs tiesiskais stāvoklis attiecībā pret kopējo lietu.5
Fiduciārais (uzticētais) īpašums tiek nodibināts, pamatojoties uz fiduciāru darījumu, atbilstoši kuram uzticētājs pārnes uzticības personai īpašumu ar norunu, ka uzticības persona savā vārdā, bet uz uzticētāja rēķina izlietos šo tiesību noteiktam mērķim. Fiduciārais īpašums var būt nodibināts dažādu saimniecisku mērķu sasniegšanai, piemēram, lietas pārvaldīšanai, lietas atsavināšanai vai uzticības personas prasījuma nodrošināšanai.6
Par īpašuma priekšmetu var būt tikai ķermeniska lieta, ko pierāda arī Civillikuma 1050. pants, kur definēts, ka par prasību priekšmetu var būt gan atsevišķā lieta, gan lietu kopība, kas sastāv vienīgi no ķermeniskām lietām.…
