Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā strauji palielinājās darījumu skaits, kas saistīti ar nekustāma īpašuma atsavināšanu. Saskaņā ar interneta saita www.zemegramata.lv datiem, 1996.gadā Latvijas zemesgrāmatās piereģistrēto dāvinājuma līgumu skaits sastādīja 1 565 līgumi, pirkuma līgumu skaits stādīja 2 953 līgumi, maiņas līgumu skaits sastādīja 26 līgumus, tika piereģistrēti 29 lēmumi par nekustāma īpašuma ieguldīšanu uzņēmuma pamatkapitālā, un tika piereģistrēti 64 lēmumi par nekustāma īpašuma iegūšanu tiesas ceļā. Bet jau 2005.gadā Latvijas zemesgrāmatās piereģistrēto dāvinājuma līgumu skaits sasniedza 11 616 līgumi, pirkuma līgumu skaits sasniedza 65 491 līgumi, maiņas līgumu skaits sasniedza 1 134 līgumi, lēmumu skaits par nekustāma īpašuma ieguldīšanu uzņēmuma pamatkapitālā sasniedza 603 lēmumi, un lēmumu skaits par nekustāma īpašuma iegūšanu tiesas ceļā sasniedza 871 lēmumi.
Tomēr, palielinoties augstāk minēto darījumu skaitam var palielināties arī domstarpību skaits starp darījuma pusēm. Tas, galvenokārt ir saistīts ar to, ka cilvēki slēdzot šāda veida darījumus paļaujas vienīgi uz savām zināšanām un dzīves pieredzi, nevis griežas pie kvalificēta jurista.
Šī diplomdarba mērķis ir izpētīt nekustāmo īpašumu atsavināšanas tiesisko regulējumu Latvijas Republikas likumdošanā kā civiltiesisko attiecību palīglīdzekli, kā arī aprakstīt nekustāmo īpašumu atsavināšanas veidus un visbiežāk sastopamus strīdus, kas var rasties sakarā ar nekustāma īpašuma atsavināšanu.
1. Jēdzienu „īpašums” un „nekustāmais īpašums” vispārējais raksturojums. Īpašuma iegūšanas un īpašuma tiesību izbeigšanas tiesiskā regulēšana
1.1. Īpašums
1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizstāvības 1.protokola 1.pants nosaka, ka jebkurai personai ir tiesības uz īpašumu.
1998.gadā tika papildināta Latvijas Republikas Satversme ar jaunu nodaļu “Cilvēka pamattiesības”, kuras 105.pants nosaka, ka „ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”.
Šī norma, kas garantē vienu no būtiskākajām pamattiesībām, lielā mērā nosaka gan īpašuma ieguvi un tā atsavināšanu, gan aizsargā jau esošu īpašnieku tiesības brīvi rīkoties ar savu mantu. Līdz ar to valsts ar Satversmes starpniecību ne tikai pasludina īpašuma tiesību nozīmīgumu, bet arī rada šo tiesību nodrošinājuma mehānismu. Saskaņā ar LR Civillikuma 927.pantu, īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, tas ir, tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.…
