Viens no galvenajiem uzdevumiem darbā ar personālu ir pareizi aizpildīt vakantās darba vietas. Tas nozīmē sameklēt īsto nišu darbaspēka tirgū.
Darba spēka tirgu iedala divās grupās:
- Vietējais darba tirgus – to var nosaukt par ģeogrāfisku apgabalu ar savu pastāvīgo, faktisko un potenciālo darbaspēku, kas pamatā ir zināms, kā arī darbaspēks, kas pastāvīgi mainās.
- Starptautiskais darba tirgus – šis termins tiek lietots, lai atspoguļotu nodarbinātības problēmas vienā nozarē. Darbaspēks virzās no vienas vietas uz otru, bet tikai šī sektora ietvaros. [18, 133]
Latvijā darba tirgus sadalīts pa noteiktām profesijām Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumu Nr.306 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” 1.punktā noteikts, ka noteikumi nosaka sistematizētu profesiju sarakstu - profesiju klasifikatoru - un profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu starptautiskajai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu, kā arī nosaka klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. [5]
Kamēr darba tirgū vairāk darba ņēmēju nekā vajag, tikmēr darba devējam nebija nekādas motivācijas stimulēt darba ņēmējus ar sociālām garantijām un citiem labumiem. Šodien situācija darba tirgū ir kardināli mainījusies, darba ņēmēju trūkst. Tāpēc darba devējs gribot negribot ir spiests domāt, kā piesaistīt darbiniekus. Tās ir tirgus attiecības - jo lielāks būs darba ņēmēju deficīts, jo vairāk darba devējam būs jāpiepūlas.
Pētījums, ko veikusi AS „Nordea banka”, liecina, ka kvalificētiem speciālistiem arvien būtiskāks ir interesants darba saturs, atzinība, profesionālās un personīgas izaugsmes iespējas, kvalitatīva darba vide, pozitīvas un motivējošas attiecības gan ar kolēģiem, gan vadītājiem, caurspīdīga un godīga procesu organizācija. Šodien, it īpaši gados jaunu cilvēku vidū, izvēloties darba devēju, ļoti svarīgs ir jautājums, ko es varēšu iegūt no šī darba devēja, vai šis darbs paaugstinās manu konkurētspēju un vērtību darba tirgū. [51]
Darbinieku pārpirkšana šodien ir realitāte. Tirgū ir gan aktīvie, gan pasīvie darba meklētāji. Ja aktīvie paši meklē darbu, izsūtot CV, pētot darba sludinājumus, ejot uz darba intervijām, tad pasīvos darba meklētājus pašreizējais darbs kopumā apmierina, un ir tikai dažas lietas, kas nepatīk, - iestādes filozofija, attiecības, komunikācijas trūkums vai kas cits. Ja šādam cilvēkam piezvana un piedāvā citu darbu, tad ir iespējams, ka viņš tam piekrīt. Tādā gadījumā nauda nebūs noteicošais faktors, svarīgāka būs iespēja labāk izpausties darbā.
Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bezdarbnieku skaits Latvijas darba tirgū strauju samazinās. 2003.gada beigās darbu ir meklējuši 90,551 tūkstoši cilvēku, jeb 10,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, 2005.gadā - 78,482 tūkstoši cilvēku, jeb 8,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, 2006.gadā - 6,4%.
Brīvo darba vietu īpatsvars valsts pārvaldē 2006.gada 3.ceturksnī sastādīja 4,6%, 2005.gada 3.ceturksnī – 4,1%, 2005.gada 1.ceturksnī – 4,5%. [55]
…
