Jautājumi, kas saistīti ar profesijas izvēli mūsdienu sabiedrības attīstības apstākļos, ir kļuvuši īpaši aktuāli, jo nepārtraukti attīstās un kļūst arvien sarežģītākas jaunākās ražošanas tehnoloģijas, kā arī apkalpojošās sfēras iespējas. Tas, savukārt, uzstāda augstākas prasības arī jauno speciālistu profesionālajā sagatavotībā un atbilstībā izvēlētajai profesijai. Jaunieša profesijas izvēlē nozīmīgi dažkārt var būt profesionālās izglītības apguves nosacījumi: intereses, tieksmes, mācību ilgums, finansiālās iespējas un nereti - vecāku ietekme. Šie nosacījumi mudina jaunieti izvēlēties savu nākamo profesiju ar atbildības izjūtu un sevis redzējumu profesionālās dzīves perspektīvā. Liela daļa jauniešu šajā dzīves posmā, kad jāizdara izvēle par nākamo profesiju, ir cieši saistīti ar savu ģimeni un vecākiem. Būtu svarīgi noskaidrot, kādi ir bērnu un vecāku priekšstati par profesijas izvēli, kā arī izvirzās jautājums: vai un kā atšķiras pieaugušo un jauniešu priekšstati par profesijas izvēli? Pētījuma aktualitāti apstiprina S.Moskoviči, Ž.Hollanda, A.Reana, N.Prjažņikova, E.Kļimova veiktie pētījumi un teorijas. Latvijā veiktajos pētījumos, kas saistīti ar profesijas izvēli jauniešiem, nav atrodamas norādes par priekšstatu veidošanos un to nozīmi saistībā ar profesijas izvēli. Šī pētījuma rezultāti varētu dot vērtīgus secinājumus un atbildes uz jautājumiem attīstības un pedagoģiskajā psiholoģijā, kā arī tikt praktiski izmantoti jauniešu un pieaugušo profesionālajā orientācijā un psiholoģiskajā konsultēšanā.
Pētījuma objekts: 50 bērni vecumā no 17 līdz 19 gadiem un 50 vecāki vecumā no 35 līdz 45 gadiem.
Pētījuma priekšmets : priekšstati.
Hipotēze: vecāku priekšstatos dominē profesijas prestižs un materiālā nodrošinātība; bērnu priekšstatos – profesijas emocionālā pievilcība.
Metodika: 1 oriģināli izstrādāta autora aptaujas anketa „Priekšstati par profesijas izvēli”, kura ietver 10 oriģināli izstrādātus jautājumus; M. Rokiča „Vērtību orientāciju izpētes metodika”; intervijas.
Pētījuma uzdevumi:
1)literatūras analīze;
2)pētījumu metodiku izvēle, atlase, izstrādāšana, pētījuma veikšana;
3)pētījuma rezultātu apstrāde, analīze un interpretācija;
4)secinājumu noformēšana.
1. Zinātniskās literatūras analīze par priekšstatiem profesijas izvēlē no bērnu un vecāku pozīcijām, jauniešu un vidējā brieduma vecumposmu
1.1. Priekšstata jēdziens un būtība
B. Meščerjakovas un V. Zinčenko redakcijā iznākušajā „Lielajā psiholoģijas vārdnīcā” jēdziens priekšstats (angl. representation, mental representation) tiek skaidrots kā „uzskatāms priekšmeta vai parādības (notikuma) tēls, kurš rodas atsaucot to atmiņā vai iztēlē, balstoties uz iepriekšēju pieredzi (sajūtām un uztveres īpatnībām). Izšķir atmiņas priekšstatus un iztēles priekšstatus. Tā kā priekšstati rodas objektam klāt neesot, tie parasti ir mazāk spilgti un mazāk detalizēti kā uztvere, bet tai pat laikā tie ir vairāk shematizēti un vispārināti: tajos atspoguļojas visraksturīgākās uzskatāmās īpatnības, kas raksturīgas veselai klasei līdzīgu objektu. Tomēr vispārināšanas pakāpe priekšstatos var būt dažāda. Tādēļ izšķir atsevišķos (vienību) un kopīgos priekšstatus: atsevišķie priekšstati ir vairāk individuāli un konkrēti pēc savas uzskatāmības nekā kopīgie, bet arī atsevišķajos priekšstatos ir zināma vispārināšana, jo arī tie ir dažādu atsevišķu tēlu uztveres summa. Tas arī nosaka priekšstatu lomu kā pārejas posmu no uztveres uz abstrakti loģisko domāšanu. Brīva operēšana ar priekšstatiem atmiņas, iztēles un domāšanas procesos iespējama pateicoties tam, ka tos regulē runas sistēma. Tādējādi notiek priekšstatu tālāka pārveidošana abstraktos jēdzienos”[23;406]
A. Hansens psiholoģijas vārdnīcā priekšstatu skaidro kā atkārtoto tēlu, uzsverot, ka „tas ir subjekta reproducēts priekšmeta tēls, kas balstās uz viņa subjektīvo pieredzi un kas rodas tikai balstoties uz sajūtām, kas saistās ar šo priekšmetu, tam klāt neesot. Tāpat kā uztvere, priekšstati ir uzskatāmi. Tomēr no uztveres tie atšķiras ar mazāk izteiktu spilgtumu, fragmentaritāti, noturīgumu. Priekšstati no uztveres tēliem atšķiras ar vispārinājuma pakāpi. Tēla vispārinājuma izteiktības pakāpe var būt dažāda – no konkrēta priekšstata konkrētā laika posmā, līdz abstraktam veselas priekšstatu objektu klases tēlam. Priekšstatu vispārinājuma visaugstākā pakāpe raksturīga domāšanas sistēmai. Priekšstati ir polimodāli- iekļauj sevī taktili - kinestētiskos, vizuālos, dzirdes un citus priekšstatus. Katrā konkrētā priekšstatā kāds no tiem ir dominējošais.
Dažādu cilvēku priekšstati ir atšķirīgi pēc spilgtuma, izteiktības, noturības vai tēla veseluma pakāpes. Priekšstatus par atmiņas tēliem var nosaukt tajos gadījumos, kad tēlā atspoguļojas agrāk uztvertais un, ja subjekts apzinās šī tēla saistību ar savu agrāko pieredzi, taču, ja tēli veidojas nesaistītiar agrāko pieredzi, tad tie nav vis atmiņas tēli, bet gan iztēles tēli. Priekšstati un iztēle abi vienlaicīgi ir realitātes pārveidojumi. A. Hansens plaši pētījis priekšstatus un uzskata, ka priekšstatiem ir liela loma profesionālo īpašību veidošanā daudzās profesijās. Spēja darboties balstoties uz saviem priekšstatiem ir īpaši nepieciešama, piemēram, operatora vai mākslinieka profesijā.[42]
„Psiholoģijas vārdnīcā” jēdziens priekšstats ir traktēts kā „uzskatāms tēls, kas iepriekš uztverts un dotajā momentā neiedarbojas uz priekšmeta jūtu orgāniem, notikumiem. Salīdzinājumā ar eidētiskajiem tēliem, priekšstatiem vairāk ir raksturīgs noteiktums un skaidrība, tie ir fragmentāri.…
