Bērns – tā ir dzīves lielākā vērtība, jo viņš ir tas, kurš veido nākamās paaudzes. Jau agrā bērnībā vecāki un vēlāk pedagogi pirmsskolas periodā un skolas laikā palīdz bērnam veidoties par vispusīgu attīstītu personu. Pirmsskolas vecums ir tas posms, kad bērns vēro, mācās un apgūst savstarpējās attiecības. Rotaļājoties bērns ir kā pētnieks, kurš izpēta pats sevi, savus biedrus un apkārtējo pasauli.
Caur spēlēšanos mazie sevi izpauž, iemācās un apgūst dažādas lietas, kā arī jautri un interesanti pavada laiku kopā ar vecākiem un vienaudžiem. Rotaļā bērns rada savu domu, jūtu un izjūtu pasauli, viņš domā un sacer, izrāda savas emocijas pret redzēto un dzirdēto.
Radošās rotaļas sakārto bērna dvēseli un sniedz drošības sajūtu, tajās bērni pauž savas ilgas, vēlmes un cerības par to, ko viņi gaida nākotnē. Dzīves prasmes, ko bērns apgūst radošajās rotaļās, liek pamatus viņa nākotnei, viņa nākotnes sociālajām lomām. Tāpēc rotaļām ir milzīga nozīme bērna attīstībā, taču mūsdienās rotaļas aizvien biežāk aizstāj datorspēles un TV skatīšanās. Bērni rotaļājas aizvien mazāk, pirmsskolas izglītības iestādēs rotaļas kļuvušas vienveidīgākas, saturā nabadzīgākas. Retāk vērojamas kaimiņu bērnu rotaļas un spēles.
Šī tēma „Radošo rotaļu nozīme bērnu attīstībā,” tika izvēlēta pēc Dainas Dzintares un Ingas Stangaines grāmatas „Rotaļa- bērna dzīvesveids” izlasīšanas. Pētot un analizējot šo tēmu, darba autore, cer iegūt izpratni par radošo rotaļu nozīmi bērnu attīstībā – sev kā topošajam pedagogam un arī kā esošajam vecākam. …