Rīgas restorānu darbinieku stresa līmenis un to ietekmējošie faktori

SECINĀJUMI
1. Pētījuma rezultāti liecina, ka stresa līmenis Rīgas restorānu darbiniekiem ir augsts. Visu respondentu vidējais 2.testa rādītājs ir 57,36 un tas pārsniedz normu (35 – 50). Viens no faktoriem, kas to veicina, spriežot pēc testu rezultātiem, ir darba apjoms, tas negatīvi ietekmē darba kvalitāti un nodarbināto veselību.
2. Pētījuma autore, spriežot pēc 1.testa rezultātiem, secina, ka Rīgas restorānu darbinieki izjūt stresu, jo nejūtas novērtēti no vadības puses (2,5), uztraucas par to, ka nevar ietekmēt priekšnieku lēmumus, kas vērsti pret viņiem (2,55), kā arī darbs negatīvi ietekmē viņu ģimenes dzīvi (2,56).
3. Rīgas restorānu darbinieku stresa līmeni ietekmē miega problēmas, kas parādās 2.testa rezultātos (grūtības aizmigt/palikt nomodā (63,7); grūti piecelties (81,9)), kas negatīvi ietekmē indivīda spēju cīnīties ar stresu. Visaugstākais stresa līmenis ir tiem respondentiem, kuri guļ mazāk kā 6 stundas (2,51), savukārt zemākais tiem, kas miegam velta vairāk kā 8h (2,15).
4. Respondenti bieži ļauj notikumiem virzīties uz priekšu savā gaitā (73,32), kas, pēc autores domām, norāda uz apātiju, vienaldzību, kas ir stresa psiholoģiskās sekas, tas ir pilnīgs motivācijas trūkums, kas negatīvi ietekmē indivīda sociālo dzīvi un darba spējas.
5. Pētījumā tika pierādīts, ka vecums ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē stresa līmeni, vienu no visaugstākajiem stresa līmeņiem uzrādīja respondenti no vecuma grupas 18 – 25 gadi (61,41). Lielākā daļa Rīgas restorānu darbinieku ir jaunieši, kas ir pakļauti stresa riskam. Vienu no zemākajiem stresa līmeņiem uzrādīja respondenti, kas vecāki par 35 gadiem (52,18).
6. Pētījumā tika pierādīta saistība stresa līmenim un respondentu iegūtajai izglītībai. Vienu no augstākajiem stresa līmeņiem izjūt Rīgas restorānu darbinieki ar vidējo – profesionālo izglītību (1.testā 2,49; 2.testā 60,46), bet vienu no zemākajiem tie, kas ieguvuši augstāko izglītību (1.testā 2,22; 2.testā 51,59).
7. Lielākā daļa restorānu darbinieku ir viesmīļi, pavāri un bārmeņi un tie ir pakļauti vislielākajam stresa riskam (1.tetsā 2,46; 2.testā 60,11), vismazākais stresa līmenis ir vadītājiem un šefpavāriem (1.testā 2,07; 2.testā 47,13), tā arī vienīgā respondentu grupa, kas iekļaujas otrā testa noteiktajā stresa normā (35-50).…