Rezultāti un secinājumi:
1. Apkopojot teorētisko daļu par komercializācijas jēdziena būtību, kurā bija piedāvātas dažādas komercializācijas jēdziena definīcijās, galvenokārt raksturoja komercializāciju kā procesu, kura ietvaros personas, organizācijas vai uzņēmumi savas jaunās idejas pārveidoja par produktu (pakalpojumu), kurš nes peļņu. Tas ir process, kurā tiek saskaņotas pircēja un pārdevēja vēlmes attiecībā uz inovatīvu produktu izmantošanas iespējām, izmaksām un īpašumtiesību nodošanu.
2. Latvijā sports vēsturiski ir piederējis sociālajai sfērai un tikai pēdējos gados to sāk vērtēt no komerciālā viedokļa. Salīdzinājumā ar Eiropas valstīm mūsu valsts sporta nozare ir jāatzīst par topošu. Starp vīriešu un sieviešu komandām pastāv būtiskas atšķirības starptautiskajos noteikumos, kas ierobežo papildu līdzekļu piesaisti sieviešu klubiem, tajā skaitā – spēlētāju kompensācijas mehānisms, kurš praktiski, nedarbojas sieviešu futbolā, tāpat maksa par spēlētāju izsaukšanu uz nacionālajām komandām pagaidām nav pieejama sieviešu klubiem, kā arī finansējums par dalību UEFA organizētajos turnīros starp vīriešu un sieviešu komandām ir ievērojami atšķirīgs. Zemā Latvijas klubu UEFA koeficienta dēļ, UEFA čempionu līgas turnīrā var piedalīties tikai SFL čempionvienība, pārējie klubi var pretendēt tikai uz kompensācijas naudu par čempionvienības piedalīšanos UEFA čempionu līgas turnīrā.
3. Lietuva un Igaunija gāja atšķirīgus ceļus attiecībā uz sieviešu futbola komercializāciju. Ja Lietuva izvēlējās Lietuvas sieviešu futbola flagmaņa kluba “Gintra” atbalstīšanas ceļu, tad Igaunija – konkurētspējīgas vides apstākļu radīšanas ceļu profesionālu futbola klubu veidošanai. Katram no šiem sieviešu futbola komercializācijas ceļiem ir savi plusi un mīnusi, piemēram, kas notiks ar sieviešu futbolu Lietuvā, ja futbola kluba “Gintra” vadītāji atteiksies to atbalstīt? Tad sieviešu futbols Lietuvā zaudēs ne tikai sportiskos rezultātus, bet arī būtisku pievilcību līdzjutējiem un sponsoriem, jo valstī šim klubam nav cienīgu konkurentu. Sieviešu futbola komercializācijas ceļš, uz kuru ir nolēmusi iet Igaunija, ilgtermiņā izskatās vēlamāks, jo labi izveidota vide sniedz iespēju attīstīties ne tikai vienam klubam, bet visiem sieviešu sacensību dalībniekiem. Taču šādas stratēģijas mīnusus var attiecināt uz sportiskajiem rezultātiem, jo kvalificēto vietējo spēlētāju skaits nav tik liels, un nav tik daudz līdzekļu kvalitatīvu leģionāru piesaistei; tas nozīmē, ka klubu sasniegumi starptautiskajā arēnā nebūs pārāk veiksmīgi. Izvēloties starp šīm divām sieviešu futbola komercializācijas stratēģijām, ir jāņem vērā Latvijā pastāvošo apstākļu specifika sieviešu futbolā.…
