1. secinājums. Lai atzītu WhatsApp saraksti par pierādījumu, nepieciešams konstatēt, ka sarakste notikusi starp lietas pusēm, jo atbilstoši Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 97. panta otrajai daļai nevienam pierādījumam nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu, tāpēc tiesai nav pienākuma automātiski, bez atbilstošas vērtēšanas, atzīt, ka sarakste notikusi starp lietas pusēm. Tā lietā Nr. C29262320 tiesa norādīja, ka apstāklis, ka lietas pušu vārdi un uzvārdi atbilst WhatsApp sarakstes lietotāju vārdiem un uzvārdiem, vēl neko nenozīmē.
Mājasdarba autors saskata tiesas motivācijā jau pieminētajā lietā arī tādu secinājumu, ka nekad 100% nevarēs apgalvot, kura cilvēka rokās atrodas telefons WhatsApp īsziņas rakstīšanas brīdī. Jā, mājasdarba autors piekrīt, ka šaubas var pastāvēt, tomēr uzskata, ka šādu šaubu piemērošana katrai WhatsApp sarakstei padarītu WhatsApp saraksti par neiespējamu elektronisko pierādījumu. Šī aspekta pārbaude būtu attiecināma tikai tad, ja tas ir acīmredzams (ir saprātīgas šaubas), ka telefonu/datoru izmantoja cita persona.
…