Gan vadība, gan līderība kalpo par koordinēšanas līdzekli attiecībās starp sociālas grupas locekliem, kā arī abi fenomēni realizē sociālās iespaidošanas procesu grupā, un, gan vadītājam, gan līderīm piemīt subordinācijas moments starppersonu attiecībās. Ne reti gadās, ne tikai šo fenomēnu saplūdūms, bet arī to pārplūdūms vienam otrā, līderība pāriet vadībā, un vadība – līderībā.
4.4. Līderība, vadība, vara
Jebkura līderība ir grupas parādība, tā nevar eksistēt līderis – vientuļnieks, līderis – pats par sevi, bez saistēm ar saviem sekotājiem. Tikai vedamo cilvēku esamība var padarīt indivīdu par līderi. Par galveno īpašību attiecībās starp līderi un tā sekotājiem ir tas, ka tās ir varas attiecības. Nevisas varas attiecības ir saistītas ar līderības attiecībām, bet par galvenā līderības iezīme ir vara. Kad vienam cilvēkam ir iespēja pavēlēt kaut ko citām cilvēkam, un tas visiespējamāk izpildīs šo pavēli – mēs runājam par to, ka pirmajām ir vara pat citiem. Vara – tā nav darbība, bet drīzāk – iespēja darboties.
“Vara ir potenciāla iespēja ietekmēt uzvedību, mainīt notikumu gaitu, pārvarēt pretestību un panākt, lai cilvēki darītu to, ko citos apstākļos viņi nedarītu.”
Džefrijs Fefers (1992)
Lai gan vārdi “vara”, “autoritāte” un “ietekme” ir savstarpēji cieši saistīti jēdzieni un reizēm tiek lietoti kā sinonīmi, starp tiem tomēr ir atšķirības. Vara ir iespēja manipulēt ar citiem vai mainīt viņu uzvedību, taču autoritāte ir varas avots un padara to likumīgu, t. i., dod tiesības manipulēt ar citiem. Varai nekādu tiesību nevajag.
Vadības procesa īstenošanas instruments ir vara, kā formāla, ar kuru vadītājs ir apveltīts sākotnēji, tā arī neformāla, kuru viņš iekaro pats, izmantojot savas personīgās iemaņas, zināšanas, prasmes un pieredzi. Vara tiek īstenota viena (vai vairāku) cilvēka iespējā ietekmēt cita cilvēka (vai cilvēku) uzvedību.
Pēc iespaidošanas iespējam ietekmi var sadalīt administratīvajās, ekonomiskajās un sociāli – psiholoģiskajās metodēs :
Administratīvās – īstenojās ar to, ka vadītājs izmanto savas tiesiskās pilnvaras lai iespaidot savus padotos. Šīs iedarbības iespējas ir tiesiskās sankcijas.
Ekonomiskā - ir padoto materjālās motivācijas varianti. Iedarbības iespēja – nauda, vai atlīdzība tās ekvivalentā.
Sociāli-psiholoģiskā – iekļauj sevī personības ietekmēšanas paņēmienus ar grupas normu, vērtību orientēšanas un personīgās autoritātes palīdzību. Iedarbības iespējas - pārleicināšana.
Līderis, lai „iekarotu varu” grupā, izmanto tās pašas ietekmes formas (izņemot tiešās pilnvaras) :
vara, balstīta uz piespiešanas;
vara, balstīta uz atlīdzības;
vara, balstīta uz tradīcijas;
piemēra vara;
eksperta vara (ticība līdera zināšanu vērtībai);
vara caur piedalīšanos (vadāmo piesaistīšana vadībai);
Katram no šo ietekmes formu izmantošanas veidiem, protams, jāatbilst konkrētai situācijai, grupas sastāvam, paša līdera sociāliem parametriem.
Ietekmēšanas veidu izvēli līderis izdara pamatojoties uz konkrētas situācijas apstākļiem.
Apkopojot pārdomas par jautājumiem apskatītiem šajā darbā, var izdarīt svarīgus secinājumus, ka, pirmkārt, gan līderīm, gan vadītājam piemīt ļoti līdzīgas iezīmes un raksturīpašības, un pat to funkcijas un darbība ir ļoti cieši saistīti, bet, otrkārt, ir svarīgi likt uzsvaru uz to, ka starp līderi un vadītāju galvenās atšķirības jāmeklē nevis tieši kaut kādās iezīmēs vai īpašībās, bet to pielietojumā. Jo pat vienas un tās pašas rakstūrīpašības var izpausties dažādos veidos, un, piemērām, mērķtiecīgums var būt pielietots situācijā kad vadītājs ved savus padotos uz noteikto mērķi, noteiktā virzienā un ar noteiktiem līdzekļiem, pielietojot vel vienu īpašību - daļrunību to mudināšanai.
Turpretīm, līderis ved sekotājus sev pa priekšu, visos vēlamos virzienos, daļrunībā iedvesmojot tos sasniegt mērķus - jebkādus, lai tikai sasniegt, un gūt no tā baudu.
…
