Pēdējos gados mūsu sabiedrībā strauji pastiprinājusies interese par psiholoģiju. Tas norāda, ka jaunās paaudzes apziņa no materiālās ārpasaules ir sākusi aktīvāk pievērsties subjektīvajai iekšpasaulei. Līdz ar šo interesi ir novērojams, ka no psiholoģijas tiek daudz gaidīts – tiek gaidīts arī tas, ko agrāko laiku cilvēkam lielā mērā piedāvāja reliģija. Runa ir par eksistenci, tās jēgu un ar to saistīto cilvēku būtību.
Pedagoģijā ir ļoti būtiski izmantot psiholoģijas sasniegumus. Svarīgi ir ieinteresēt jauniešus izprast psiholoģiju kā mācību par cilvēka psihi, psihes attīstības vispārējām likumsakarībām. Skolotāja uzdevums ir rosināt skolēnus pašizziņai par sevi kā noteiktu psihofizioloģisku individualitāti, personību un kā indivīdu noteiktā sociumā, veicināt prasmju un iemaņu sekmīgu pašattīstīšanos un komunikāciju. Jauniešu vecumā nozīmīgi ir sekmēt brīvas, radošas un aktīvas personības veidošanos, kas, izprotot individuālās attīstības likumsakarības socializācijas procesā, iegūtu paškompetenci izglītības turpināšanai vai profesionālai darbībai. Skolotāja pienākums ir organizēt mācību darba procesu tā, lai skolēnus ieinteresētu mācīties šo priekšmetu. Skolotājs ir arī atbildīgs par to, lai katram jaunietim būtu nodrošināta iespēja iegūt standartam atbilstošu izglītību.
Skolotāja un skolēna mijiedarbība ir sekmīgs moments psiholoģijas mācību stundās. Skolotājs māca ne tikai mācību vielu, bet arī domāšanas veidu, risina problēmas, sekmē komunikāciju. Šodien izglītības mērķi liek izvēlēties aktīvu izziņas procesu veicinošas metodes, kas attīsta gan prasmes mācīties, gan radoši izmantot zināšanas, gan arī prasmes sevi novērtēt un kontrolēt, sadarboties ar citiem, iecietīgi izturēties pret atšķirīgu viedokli. Šos uzdevumus palīdz īstenot interaktīvās metodes.
Zināms, ka galvenie kanāli, pa kuriem cilvēks iegūst informāciju par apkārtējo pasauli, ir izziņas procesi. Ir vairāki ceļi, kādos informācija par apkārtējo pasauli vai organisma stāvokli nonāk līdz cilvēka smadzenēm, tiek pārstrādāta un apjēgta, kas dod cilvēkam iespēju orientēties kā apkārtējā pasaule, tā arī savā organismā. (Karpova A., 1994)
Mācīšana ir saistīta gan ar izziņas procesiem – skolēniem jādomā par saturu, vispārējām zināšanām, gan arī metakognitīvajiem procesiem – skolēniem jādomā arī par savu domāšanu, atcerēšanos un spēju labāk pārvaldīt un integrēt informāciju. Skolotāja vadošo lomu var saprast kā “impulsu došanu”. …
