Secinājumi
1. Situāciju uzņēmumā no organizāciju kultūras viedokļa varētu raksturot tā, ka organizācijā, kaut tā ir vēl diezgan jauna, tai jau ir izveidojusies sava veida kultūra. To ir veidojuši paši darbinieki, ņemot par pamatu iepriekšējo darbu pieredzi. Organizācijai neformālā līmenī ir izstrādātas vērtības, kuras lielākā mērā ir pieņemamas katram darbiniekam. Publiski par kultūras iezīmēm un pēc nepieciešamības tās attīstīt organizācijā netiek diskutēts. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka organizāciju kultūra ir samērā jauns jēdziens, kaut gan tas neapzinoties jau pastāv jau ilgu laiku, un Latvijā tai pamazām sāk pievērst lielāku uzmanību organizācijas, kuras ir saistītas ar radošu darbību.
2. Lai precīzāk varētu apkopot organizācijas darbību, kultūru un tēlu, tad ir nepieciešams zināt un ņemt vērā visu darbinieku uzskatus un viedokli. Tātad, lai to izdarītu, ir jāveic aptauja. Uzskatu, ka vienas vai divu personu novērojums par organizācijas kultūru nebūs objektīvs un būs maz ticams. Precīzākas informācijas iegūšanai ir jāapkopo atsevišķi dažādu līmeņu darbinieku viedokļi, jo zemākstāvošu darbinieku viedokļi var ļoti atšķirties no augstākstāvošo darbinieku viedokļiem, taču kultūru organizācijā galvenokārt nosaka vadītājs, neizslēdzami, ka atsevišķos gadījumos noteicošie tomēr ir darbinieki. Kā viens no papildus jautājumiem, ko varētu uzdot ir: ,,Kādas svinamās dienas organizācijā pastāv, cik bieži un kādā veidā tās tiek svinētas?” Pēc manām domām, ja organizācija kādu svarīgu notikumu svin ārpus organizācijas telpām un tajā piedalās lielākā daļa darbinieku, tad var uzskatīt, ka organizācijas kultūra ir ļoti augstā līmenī. Savukārt, ja kāda notikuma svinēšana notiek organizācijas telpās, tad uzskatu, ka organizācijas kultūras līmenis ir zemākā līmenī.
3. Organizācijā, it sevišķi, ja tā pastāv jau ilgu laiku, tad attiecībā uz pārmaiņu raksturu, no darbinieku puses domas un uzskati stipri atšķiras. Izšķir vecāku gadu darbiniekus un jaunāku gadu darbiniekus. Attiecīgi tad vecāku gadu darbinieki (īpaši Latvijas valsts situācijā ,,padomju laiku cilvēki”) domā vairāk par drošumu un stabilitāti organizācijā un viņi nav orientēti uz pārmaiņām, jo viņiem tās nav nepieciešamas. Savukārt jaunāku gadu darbiniekiem ir saistošs viss jaunais un nezināmais. Tiklīdz viņi ir apguvuši kaut ko jaunu, tā viņi tiecas pēc vēl kaut kā labāka, izaicinot sevi augstu panākumu sasniegšanā. Viennozīmīgi organizācijai kopumā ir jātiecas uz visu jaunāko, gan tehnoloģiju, tradīciju, vadības, kultūras un citās svarīgās jomās, lai organizācija būtu pietiekoši ,,moderna” un nepārtraukti tajā būtu vērojamas attīstības tendences. Tādēļ mūsdienās veiksmīga organizācija ir tā, kura nepārtraukti mainās, izmantojot jaunākos un efektīvākos paņēmienus darba procesā.
…