Pārtikas konservēšanas tehnoloģiju attīstība

Pārtikas konservēšana ir zinātne, kas nodarbojas ar pārtikas uzglabāšanas termiņa pagarināšanu, tajā pašā laikā saglabājot pēc iespējas vairāk uzturvērtību un atvairot nevēlamo mikroorganismu augšanu produktos. Pārtikas konservēšana tiek realizēta dažādos veidos jau vairākus simtus gadu. [1.]

Pārtikas konservēšana ir apstrādes process, lai apturētu vai ievērojami samazinātu tās bojāšanos, ko izraisa vai paātrina mikroorganismi. Tomēr, dažās metodēs izmanto labdabīgās baktērijas, raugu vai sēnes, lai pavairotu produktu specifiskās īpašības (piemēram, siers, vīns). [2.]

2. Nedaudz no vēstures.

1795. gadā Francijā ticis izsludināts konkurss ar godalgām par to, kurš izgudros labāko veidu, kā gatavot ilgi uzglabājamus produktus armijas vajadzībām. Zelta medaļu, titulu Cilvēces labdaris un arī naudas balvu saņēma Nikolā Fransuā Apērs. Viņš bija veicis eksperimentus, pildot stikla burkās gaļu, buljonu, arī ievārījumu, pēc tam burkas ilgu laiku vārot un cieši aizvākojot. Pēc astoņiem mēnešiem produkti joprojām bijuši ēdami un garšīgi, ne sarūguši, ne sapelējuši. Vēlāk konservēšanu zinātniski pamatoja slavenais ķīmiķis Luijs Pastērs, kas pētīja rauga sēnītes un patogēnos mikrobus un noskaidroja, kā iznīcināt to iedīgļus. Tādēļ arī visiem mājas konservu gatavotājiem labi pazīstamo metodi – produktu izkarsēšanu burciņās noteiktā temperatūrā – sauc par pasterizāciju. [3.]

3. Konservēšanas metodes.
o Kaltēšana
o Produktu atdzesēšana un saldēšana
o Skābēšana un sālīšana
o Marinēšana
o Konservēšana ar cukuru, medu
o Karsēšana
o Apstarošana
o Siera gatavošana (kā piena konservēšanas veids)
u.c.…