Organizācijas vadīšana kā īpašs cilvēku darbības veids radās līdz ar cilvēku apvienošanos mērķtiecīgai darbībai, sākoties un attīstoties darba dalīšanai.1
Vadītājs – konkrēts darbinieks, kurš ietekmē darbinieku darbību (personu vai grupu), lai īstenotu organizācijas mērķus.2
Vadīšana – analīzes, prognozēšanas, plānošanas, organizēšanas, personāla virzīšanas un kontroles process tādā veidā, lai tiktu sasniegti uzņēmuma mērķi un uzņēmumā strādājošo darbinieku personiskie mērķi.3
Labu un kvalitatīvu vadīšanu iemācīt pilnībā nevar. Daudz kas ir atkarīgs no cilvēka paša – vai viņš vispār ir spējīgs kļūt par labu vadītāju (raksturs, attieksme pret citiem un citu attieksme pret vadītāju).
Par dažādu firmu, iestāžu, organizāciju vadītājiem Latvijā strādā gan sievietes, gan vīrieši , tomēr vēl joprojām sabiedrībā pastāv stereotipi, ka vīrietis ir labāks vadītājs, jo sievietes laiku un domas aizņem citas svarīgākas lietas – ģimene, bērni. Bieži vien šis apstāklis kļūst par iemeslu tam , ka vadītāja amatu iegūst vīrietis nevis sieviete.
Darba mērķis ir uzzināt sabiedrības viedokli par sievietes un vīrieša piemērotību un iespēju strādāt vadītāja amatā.
Darba uzdevumi:
1.Noskaidrot vadīšanas teorijas attīstību, atbilstoša vadītāja īpašības, funkcijas, psiholoģiskos aspektus vadītāja darbā;
2.Izzināt sabiedrības viedokli par sievieti un vīrieti kā vadītāju, izmantojot statistikas datus;
3.Izanalizēt un atspēkot sabiedrībā izveidojošos stereotipu, ka sieviete ir vājāks vadītājs par vīrieti.
Tā kā šis darbs tiks turpināts kā bakalaura darbs, balstoties uz darba materiāla, ir iecerēts:
1.Veikt pētījumu ar anketēšanas metodes palīdzību starp iedzīvotājiem, kā arī starp organizāciju vadītājiem – sievietēm un vīriešiem, lai uzzinātu viņu viedokli par sievieti un vīrieti vadošos amatos.…
