Kā viens no nozīmīgiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību ir darbinieku savstarpējās attiecības. Arvien aktuālāka problēma kļūst personāla savstarpējās nesaskaņas, strīdi un interešu sadursmes, kā arī kolēģu pastāvīga apvainošana un kritizēšana, ko mēs vienā vārdā saucam par konfliktiem.
Jēdziens „konflikts” ir radies no latīņu valodas, kas latviski nozīmē – stāties pretī, pretoties, pretēju interešu, uzskatu un tieksmju sadursme, asas domstarpības.[8 ,160].
Konflikts vienmēr ir sarežģīts un daudzpusējs sociāls fenomens. Tajā piedalās visdažādākās puses: indivīdi, sociālās grupas, nacionāli – etniskas apvienības, valstis un valstu grupas, kuras vieno un tie paši mērķi un intereses. Konflikti rodas visdažādāko iemeslu un motīvu dēļ: psiholoģisko, ekonomisko, politisko, vērtību, reliģisko. Bet katrs no mums zina, ka personība pati par sevi ir pretrunīga un pastāvīgi ir pakļauta pretrunām un stresiem.
Tā kā cilvēku dzīve ir pretrunu pilna, tad konflikts ir neatņemama dzīves sastāvdaļa jau no tā brīža, kad mēs pirmo reizi stājamies kontaktos ar citiem cilvēkiem.
Konflikts ir pretrunu saasināšanās augstākā pakāpe. Katra konfliktā iesaistītā puse dara visu, lai tiktu pieņemts tās viedoklis vai mērķis. Konfliktu iemesli ir dažādi, taču tiem ir kopējas īpašības – izjaukt pastāvošo kārtību, meklēt jaunus patiesības kritērijus, izvirzīt jaunas savstarpējo attiecību normas un pieprasīt to atzīšanu un kanonizēšanu. …