Dotais darbs ir veltīts Virtuālo ražošanas sistēmu izpētei, to sastāvdaļu noteikšanai un precizēšanai, kā arī noteikto tehnoloģiju un standartu izvēlei un to ievešanai dzīvē. Sākumā virtuālo ražošanas sistēmas nosaukums var būt nesaprotams, kas saistīts ar šī termina neskaidrību. Tātad ir ražošana, attīstoties un modernizējoties, tai ir nepieciešams kaut kādu sistēmu ievešana, rodas tā saucamās ražošanas sistēmas, kas palīdz noteiktu ražošanas darbību izpildei, sistematizācijai un kontrolei. Attīstoties tālāk uzņēmumam kļūst nepieciešamās tādas ražošanas sistēmas, kas varētu vadīt ražošanu un sistematizēt no konkrētā vadības punkta – sekot ražošanas procesu norisei, palaist un apstādināt ražošanas procesu kārtā sistēmas punktā (vadīt katras mašīnas darbību), saņemt statistisko informāciju par visas sistēmas darbu, rezultātā modelējot šīs sistēmas darbu, uzlabot to. Rezultātā radās Virtuālas Ražošanas sistēmas, kas ir mūsdienīgo ražošanas sistēmu pamatlicēji. Attīstoties šīm sistēmās rodas sarežģīto notikumu un sastāvu ražošana, kas ļaus automatizēt un sistematizēt dažādas ražošanas darbības un veselu cehu un sistēmu darbību. Tās noved pie jaunās, modernas ražošanas rašanas, kas paceļ ražošanas procesu jaunajā līmenī, ražojot vairāk preces par to pašu laiku un paralēli palielinot to izstrādes kvalitāti.
Visu ražošanas sistēmu pamatā ir noteiktie bāzes vadības standarti (MPS, SIC un MRP) un plānošanas sistēmas MRP, CRP un jaunā šo sistēmu apvienošana MRP II (materiālo resursu plānošana) sistēma, kas deva pamatu tādiem mūsdienīgiem standartiem kā STEP (Standard for the Exchange of Product model data), CORBA (Common Object Request Broker Architecture), OPC (OLE for Process Control). Šie standarti arī tika pielietoti dažādo virtuālo ražošanas sistēmu radīšanai, tādu kā PDM STEP Suite, kas lieto tādas sistēmas, kā ERP, ILA, CAD/CAM/CAPP; SCADA, kas lieto ERP un MES sistēmas; vai Oracle JDeveloper, un daudz citu.
Darbā tika apskatīta virtuālo ražošanas sistēmu koncepcija, kas nodala šīs sistēma izstrādes robežas un nosaka kādas sastāvdaļās jāietilpst mūsdienīgā ražošanas sistēmā. Piemērām, PDM STEP Suit sistēmā, kas paredzēta izstrādājuma datu vadībai visā tās dzīves ciklā, ietilpst šādas funkcijas, kā dažādo datu vadība, loģiskās/kvalitātes datu analīze, darba plūsmu vadība, sadarbība ar tādām ražošanas sistēmām kā CAD (computer aided design), CAM (Computer Aided Manufacturing), ERP (Enterprise Resources Planning), datu apmaiņa starp sistēmas lietotājiem. Šai sistēmai tuvāk tika apskatīti LAA (loģistikas analīzes atbalsts) funkcijas, kas tiek virzītas uz patēriņu samazināšanu izstrādājumu DC (dzīves cikla) laikā; kā arī funkcionālas analīzes veidošanas principi (loģistikas struktūras funkciju (LSF) veidošana) Šī informācija ļauj atrast nepilnībās izstrādājumu konstrukcijā vai nepilnības pie LSF radīšanas. Šīs sistēmas pamatā ir CALS koncepcija, kas apvieno produkcijas dzīves cikla informācijas atbalsta tehnoloģijas un principus visās to stadijās, savukārt eksistē arī citas koncepcijas, tādas kā TURBO. Tā ir intelektuāla ražošanas metodoloģija, kas atšķīrās no CALS ar to kā tai klāt ir ražošanas zināšanu saņemšana, nodošana, uzkrāšana, attīstīšana un apmaiņa.
TURBO-tehnoloģiju principus iespējams pielietot jaunas paaudzes uzņēmuma ražošanas darbību automatizācijas sistēmu radīšanai, tas ir intelektuālo automatizācijas sistēmu radīšana (KIS- korporatīva intelektuālā sistēma) KIS uzņēmumi nodrošina paātrinātu izstrādājuma apstrādi, tehnoloģisko ražošanas sagatavošanu, operatīvu vadību un sērijveida izstrādājumu pasūtījumu grupas izgatavošanu.
Vienā no tādām KIS sistēmām ir SCADA (Supervisory, Control And Data Acquisition) – dispečeru vadības un datu vākšanas sistēma. Darbā tika apskatītas SCADA programmlīdzeklis КРУГ-2000, kā arī SCADA reālas rūpnīcas piemērs, kas lieto SCADA FIX32 un iFIX programmlīdzekļus. Lietojot šo sistēmu izdevās laideni pariet uz jaunām programmatūras versijām, mainīt sakāru kanālus un kontrollerus un pie tām viegli pāruzstādīt jau esošo DB iFIX uz jauno ievades-izvades draiveri.…
